Olimpiāde klāt!
Ar atklāšanas ceremoniju, kas parasti ir grandiozs notikums visas pasaules mērogā, kurā noraugās vairāk nekā miljards skatītāju, sāks vasaras olimpiskās spēles Tokijā. Līdz pat atklāšanas ceremonijas sākumam tā ir milzīgs noslēpums. Dienu pirms šī notikuma atlaists ceremonijas režisors. Tas noticis antisemītiska joka dēļ. Lai vai kā, stadionā tiks iedegta olimpiskā uguns un sportiskie svētki sāksies!
Latvijai šoreiz būs samērā maza, bet jauna un ambicioza delegācija. To veido 33 sportisti, kā arī treneri un apkalpojošais personāls, komandas vadība. Par mūsu sportistu sasniegumiem ziņos arī sabiedrisko mediju žurnālisti, kuri jau ir notikuma epicentrā. Turam īkšķus par mūsējiem un baudām olimpiādi.
Foto: SCANPIX/REUTERS
Izlīgums
Rīgas dome atzinusi konkurences pārkāpumu iecerē visu Rīgas iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam uzņēmumam “Tīrīga”. Konkurences padome ir apstiprinājusi vienošanos ar Rīgas domi, un tā uzdod galvaspilsētai samaksāt pusmiljonu eiro lielu soda naudu. Jāatgādina, ka lēmums atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nodot vienam uzņēmumam bija starp iemesliem, kas noveda pie iepriekšējās domes atlaišanas.
Noplūde
Baltkrievijā populārā sociālā tīklā nopludināts saraksts ar uzņēmējiem, kuri sarunājas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIIA) par sava biznesa vai tā daļas pārcelšanu uz Latviju. LIIA saka, ka noplūde nav notikusi no aģentūras, bet publiskošanas mērķis esot diskreditēt aģentūru, kā arī tas ir veids, kā iebiedēt baltkrievu uzņēmējus, kuri vēlas pārcelties uz Rietumiem.
Meklē
Policija publicējusi divu vīriešu foto, kurus tur aizdomās par futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavību. Meklētie ir 1967. gadā dzimušais Ivans Agapitovs un 1975. gadā dzimušais Deniss Koņaškins. Pirmais ir sporta kluba “Wrestling Spirit” līdzdibinātājs. Sporta kluba kolēģi apgalvo, ka Agapitovu nav redzējuši vairākus mēnešus. Par Koņaškinu plašākas publiskas informācijas nav. Policija aicina ziņot, ja ir kāda informācija par meklētajiem, un brīdina, ka viņi var būt bīstami un bruņoti.
Covid-19
Latvijā ar Covid-19 inficēto skaits vairs nesamazinās. Tagad biežāk saslimst jauni cilvēki, 20–29 gadus veci. Tāpēc joprojām ir svarīga vakcinācija. Dati rāda, ka ar šo slimību pārsvarā smagi slimo un mirst tieši nevakcinētie. Ņemot to vērā, valdība pieņēmusi jaunas izmaiņas, kas vairākās nozarēs prasa obligātu vakcināciju, bet citās dod darba devējiem tiesības atlaist ar klientiem strādājošos un uzņēmuma darbībai kritiski nepieciešamos darbiniekus, ja viņi nebūs potējušies. Par izmaiņām vēl jālemj Saeimai. Atsevišķi cilvēki jau izteikušies, ka šāds lēmums ir cilvēktiesību pārkāpums. Savukārt Valsts prezidents Egils Levits uzsvēris, ka indivīda cilvēktiesības beidzas tur, kur sākas otra cilvēka cilvēktiesības.
Lai palīdzētu smagi slimajiem, Latvijā iepirks jaunu iedarbīgu, bet dārgu medikamentu. Tā iegādei paredzēti vairāk nekā 200 000 eiro, kuru pietiekot 100 devām.
Savukārt sešās Latvijas pilsētās: Jūrmalā, Rēzeknē, Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Rīgā sāks notekūdeņu monitoringu, lai noteiktu Covid-19 izplatību.
Dažos teikumos
Latvijas Vides, meteoroloģijas un ģeoloģijas centra šefs Ingemars Harmsens jūlija sākumā pie auto stūres pieķerts reibumā. Viņš nolēmis atkāpies no amata.
Ikšlietu ministre Marija Golubeva ierosinājusi disciplinārlietu pret Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieci Līgu Lapiņu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem iepirkumos.
Mūsu lidsabiedrības “airBaltic” lidmašīnai reisā no Rīgas uz Kopenhāgenu pēc nosēšanās uz skrejceļa galamērķī izslēdzās abi dzinēji.
Tiesā pēc būtības vēl nav sākts izskatīt krimināllietu, kurā kukuļošanā aizdomās tur bijušo tieslietu ministri Baibu Broku. Lietas atlikšanas iemesli ir tiesnešu maiņa.
Sākti sagatavošanās darbi Brasas tilta demontāžai Duntes ielas pusē. Pārvada vienas puses demontāža ilgs apmēram trīs mēnešus.
Šovasar strauji pieaudzis to bērnu skaits, kam pārkaršanas, infekcijas slimību un dažādu traumu dēļ nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība un ārstu aprūpe.
Plūdi
Postošo plūdu upuru skaits Vācijā sasniedzis 156 cilvēkus. Taču kopumā Rietumeiropā pēc spēcīgo lietusgāžu izsauktajiem plūdiem bojā gājuši 183 cilvēki.
Smagāk skartās valstis sāk apzināt dabas stihijas sekas. Vācijas valdība pieņēmusi lēmumu piešķirt 400 miljonus eiro postošajos plūdos cietušiem. Nākotnē tiks veidots arī īpašs infrastruktūras atjaunošanas fonds.